LV bs - Vispārīga informācija par Bulgārijas Republiku

Bulgārijas Republika

Bulgārijas Republika atrodas Balkānu pussalā.
Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, bet rietumos – ar Serbiju un Bijusī Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Austrumos to apskalo Melnā jūra.

Laiks
Laiks Bulgārijā sakrīt ar Latvijas laiku.

Klimats
Bulgārijas klimats valsts ziemeļos un centrālajā daļā ir kontinentāls, bet dienvidos pāriet Vidusjūras klimatā.
Kopumā tas ir vēsāks nekā citos Eiropas reģionos.
Vidējā ziemas temperatūra kalnos ir ap -5 °C, bet var nokrist līdz -30 °C, kad sniega sega sasniedz līdz 2 metriem. Vidējā vasaras temperatūra Sofijā ir +16...+27 °C, Varnā – +19...+30 °C. Vidējā jūras ūdens temperatūra ir +21...+23 °C.
Vasaras tūrisma sezona ilgst no maija līdz septembrim.

Vēsture
Pirmie zināmie mūsdienu Bulgārijas teritorijas iedzīvotāji bija trāķieši – indoeiropiešu ciltis, kas šeit dzīvoja vismaz no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 1. gadsimtam p.m.ē. Trāķijas zemes piederēja Romas impērijai un tika sadalītas starp Trāķijas un Mezijas provincēm.
Dažus gadsimtus agrāk piekrastē bija izveidojušās grieķu kolonijas, no kurām trāķieši pakāpeniski pārņēma grieķu valodu.
Vēlāk, 395. gadā, kad Romas impērija tika sadalīta Rietumu un Austrumu daļās, abas provinces kļuva par Austrumromas (Bizantijas) impērijas sastāvdaļu. 7. gadsimtā mūsu ērā Lielās tautu migrācijas laikā Balkānu pussalā sāka apmesties dienvidslāvi, kuri pakāpeniski asimilēja trāķiešu paliekas.
Pirmā bulgāru valsts, par kuru ir precīzas vēsturiskas ziņas, bija Lielā Bulgārija – valsts, ko izveidoja protobulgāru ciltis, pastāvējusi vairākas desmitgades Melnās jūras un Azovas stepēs. Valsts galvaspilsēta bija Fanagorija, bet tās dibinātājs un valdnieks – hans Kubrats. Valsts iedzīvotājus veidoja dažādas senās bulgāru ciltis, kas runāja tjurku valodās.
Pirmā bulgāru valsts izveidojās 7. gadsimtā un spēlēja svarīgu lomu kristietības, literatūras un kultūras izplatīšanā Austrumeiropas tautu vidū.
Pēc dažiem gadsimtiem, kad sabruka Otrā Bulgārijas valsts (1185–1396/1422), valsti iekaroja Osmaņu impērija, un piecus gadsimtus tā palika tās sastāvdaļa. Krievijas un Turcijas karš (1877–1878) noveda pie Trešās Bulgārijas valsts izveides.
Pēc Otrā pasaules kara Bulgārija kļuva par Austrumu bloka daļu, kur tika ieviests komunistiskais režīms. Vēlāk, 1990. gadā, Bulgārijā tika atjaunota demokrātija – parlamentāra republika.

Valūta
Bulgārijas valūta ir Bulgārijas leva. Apgrozībā ir monētas ar nominālvērtībām 1, 2, 5, 10, 20, 50 stotinki un 1 leva, kā arī banknotes 1, 2, 5, 10, 20, 50 un 100 levas.

Valoda
Oficiālā valoda ir bulgāru. Rakstība balstīta uz kirilicas alfabētu. Kūrortos, tūrisma centros un viesnīcās personāls parasti runā krievu, angļu, vācu un franču valodās.

Iedzīvotāji
Aptuvenais iedzīvotāju skaits ir 6 miljoni cilvēku. Lielāko daļu iedzīvotāju veido etniskie bulgāri, apmēram 10% ir etniskie turki, kā arī Grieķijas, Armēnijas un citu tautību pārstāvji.

Reliģija
Galvenā reliģija ir Bulgārijas pareizticība (87%). Apmēram 12% iedzīvotāju ir musulmaņi.

Svētki un brīvdienas
1. janvāris – Jaungada diena
3. marts — Atbrīvošanas diena (no Osmaņu varas)
1. maijs – Darba svētki
6. maijs – Drosmes un Bulgārijas armijas diena
24. maijs – Bulgārijas rakstpratības un kultūras diena
6. septembris – Apvienošanās diena
22. septembris – Neatkarības diena
25.–26.decembris – Ziemassvētki.

Pludmales kūrorti
Vasaras brīvdienām Bulgārijas Melnās jūras piekrastē var rezervēt ceļojumu uz tādiem kūrortiem kā Saulainais Krasts, Sv. Vlas, Nesebara, Elenite, Ravda, Pomorije, Sozopole, Sv. Konstantīns un Elena un citiem. Visi šie kūrorti piedāvā labu infrastruktūru atpūtai un izklaidēm.

Varnā ir daudz vēsturisku apskates vietu, tostarp Romas pirtis, Jūras dārza parks, Delfinārijs un Aladžas klosteris, kur klintīs izgrebtās kamerās dzīvoja vientuļnieki.
Pieejamie ceļojumi no jūsu valsts uz Bulgāriju ļauj pavadīt ģimenes brīvdienas Zelta Smiltīs – ērtā kūrortā ģimenēm ar bērniem, kur ir plašas smilšu pludmales un dažāda izklaides infrastruktūra, tostarp sporta centri, akvaparks, piepūšamie baseini un slidkalniņi bērniem, restorāni, naktsklubi un daudz kas cits. No šejienes ir ērti doties ekskursijās uz Varnu, Balčiku, Akmens meža ieleju vai apmeklēt gliemeņu audzētavu.

Kūrorts Sv. Konstantīns un Elena ir ideāli piemērots tiem, kas meklē mierīgu atpūtu. Šeit ir vientuļas vietas klusai atpūtai, mini golfa laukumi, kā arī iespēja baudīt riteņbraukšanu pa eko takām, makšķerēt vai nodarboties ar ūdensslēpošanu. Bērniem ir pieejami daudzi rotaļu laukumi un atrakcijas.

Burgasas kūrortu ieskauj sāļie un saldūdens ezeri, tostarp minerālūdens Atanasovska ezers. Pašā pilsētā tūristiem iesaka apmeklēt Jūras parku un Vecpilsētu, kur saglabājusies 20. gadsimta sākuma arhitektūra ar daudzām konstruktīvisma un jūgendstila ēkām.

Pieejami izdevīgi ceļojumi no jūsu valsts uz Bulgāriju, kas piedāvā atpūtu Sv. Vlasā. Šis kūrorts ir pazīstams ar tīro kalnu gaisu un ir iecienīts mierīgas atpūtas cienītāju un ģimeņu ar maziem bērniem vidū. Sv. Vlasā atrodas unikālais Marina Dinevi jahtu komplekss, kur var iznomāt jahtu un doties jūras kruīzā, kā arī ir daudz augstas klases restorānu un bāru.

Saulainais krasts ir piemērots gan ģimenes brīvdienām, gan jauniešiem. Kūrorts piedāvā daudzas izklaides iespējas bērniem, tostarp atrakciju parkus, akvaparkus un citus izklaides objektus. Jauniešiem pieejami dažādi bāri, klubi un atpūtas restorāni. Naktsdzīve šeit ir ļoti aktīva.

Pludmales Bulgārijā ir pieejamas visos kūrortos un pašvaldību teritorijās. Tūristi var brīvi izmantot visu pludmales joslu neatkarīgi no tā, kurā viesnīcā viņi uzturas. Par pludmales inventāru (piemēram, saulessargiem, krēsliem) var tikt piemērota maksa.

Slēpošanas kūrorti
Slēpošanas sezona Bulgārijā ilgst līdz 130 dienām. No novembra līdz martam ir ideāls laiks ziemas sporta cienītājiem doties ceļojumā uz Bulgāriju. Starp lielākajiem valsts slēpošanas kūrortiem izceļas Borovec, Bansko un Pamporovo.

Dzeramnauda
Dzeramnauda nav obligāta, taču, ja klients ir apmierināts ar apkalpošanu viesnīcā, restorānā vai ar autobusa vadītāja darbu, dzeramnauda tiek uzskatīta par labu toni.

Viesnīcā

Ierašanās dienā reģistrācija notiek saskaņā ar viesnīcas noteiktajiem noteikumiem. Parasti no plkst. 14:00 pēc vietējā laika. Ir svarīgi iepazīties ar viesnīcas pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un ievērot viesnīcas iekšējās kārtības noteikumus.
Izbraukšanas dienā numurs ir jāatbrīvo līdz norādītajam laikam (parasti līdz plkst. 12:00) un jāapmaksā papildu pakalpojumi: telefona zvani, minibārs, apkalpošana numurā, masāža u. c. Bagāžu var atstāt viesnīcas bagāžas glabātuvē un palikt viesnīcas teritorijā līdz transfēra ierašanās brīdim.
Ja numurs netiek atbrīvots līdz plkst. 12:00, tiek piemērota samaksa par nākamo diennakti pilnā apmērā.
Vērtīgas lietas, dokumentus, naudu un aviobiļetes ieteicams glabāt viesnīcā esošajā seifā.
Numura atslēga jānodod reģistratūrā. Atslēgas nozaudēšanas gadījumā nekavējoties jāinformē viesnīcas administrācija.

⚡️ Elektroenerģija
Elektrotīkla spriegums: 240 V.
Strāvas frekvence: 50 Hz. Problēmu ar adapteriem un kontaktdakšām parasti nav, tomēr labāk ceļojumā paņemt līdzi adapteri, jo Bulgārijas viesnīcās tiek veikta moderna rekonstrukcija un numuros var būt Rietumu tipa kontaktligzdas.

Ēdiens un dzērieni
          Bulgāri kopumā ir diezgan konservatīvi attiecībā uz ēdienu. Iespējams, ka nacionālā virtuve nepiedāvās neko pārāk eksotisku. Neparastākais ēdiens ir tarator zupa, kas tiek gatavota no svaigiem gurķiem un skābpiena (jāatzīmē, ka "skābs" šajā gadījumā nozīmē viegli skābenu garšu, nekādā ziņā ne sabojātu). Skan ļoti ekstrēmi, taču garša ir ļoti laba – īpaši vasarā.
Bulgāru virtuvē ir daudz dārzeņu ēdienu: visdažādākās salātu, zupu, garnējumu variācijas un vienkārši sagriezti svaigi dārzeņi. Populārākie bulgāru salāti ir Šopsku salāti: svaigi tomāti, gurķi, saldie pipari, sīpoli un feta siers. Populārākie tūristu vidū ir sautējumi podiņos: gaļa, zivs vai vista, kas tiek cepta ar sīpoliem, olām, sieru un garšvielām. Tautā to sauc par kavarmu.
Lielā jūras velšu un zivju ēdienu daudzveidība noteikti neatstās vienaldzīgus ne grilētas zivs filejas, ne ceptas zivs, ne arī dažādu zivju asortimentu cienītājus.
Bulgāru virtuvē liela uzmanība tiek pievērsta desertiem. Ir grūti atteikties no iespējas nobaudīt gabaliņu garšīgas kūkas ar īstām avenēm vai zemenēm, smalkmaizītes ar putukrējumu un karameļu, kā arī nogaršot eksotisku kokteili vai augļu salātus. Īpaši ieteicams ir zemeņu parfē (ogu parfē). Taču maz ticams, ka brīvdienu laikā būs iespējams nomest svaru. Svaigi spiestas sulas lieliski veldzēs slāpes.
Īpašas ievērības cienīgs ir lieliskais bulgāru vīns. Slavenākie mūsdienu bulgāru vīni tiek ražoti no Cabernet, Merlot un Chardonnay vīnogām. Ziemeļu, Donavas reģionā galvenokārt tiek ražots sarkanvīns. No šejienes nāk slavenākais bulgāru sarkanvīns – Gimza. Eksperti iesaka vīnus no Trāķijas un Plovdivas reģioniem. Svištovas, Pavlikeni un Jantras upes ielejas apkārtnes ir pazīstamas ar saviem Cabernet vīniem.\